launadzis
launadzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | launadzis | launadži |
| Ģen. | launadža | launadžu |
| Dat. | launadzim | launadžiem |
| Akuz. | launadzi | launadžus |
| Lok. | launadzī | launadžos |
1.Dienvidu, arī dienvidrietumu vai dienvidaustrumu vējš.
2.Ēdienreize.
3.Īss atpūtas brīdis pēcpusdienā.
Avoti: LLVV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Autors atzīmē lībiskos vārdus ( launadzis, laulāt, nūja, puišis, saksinis, saminis), kuŗi, acīmredzot, nākuši no Kurzemes vai Vidzemes, „ tādēļ, ka lībieši še nekad nav parādījušies“.
- Viņš celsies tikai uz launadzi.
- Kāds tīkams nogurums šai launadzī!
- Kad ap launadzi bijām šķūnī sabāzuši pusi lauka, metām mieru.
- Latvijā sietais Jāņu siers ir mūsu ikdienas launadzis, mūsu svētku galda rota, mūsu zemes mazā, gardā saulīte.