laizīt
laizīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | laizu | laizām | laizīju | laizījām | laizīšu | laizīsim |
| 2. pers. | laizi | laizāt | laizīji | laizījāt | laizīsi | laizīsiet, laizīsit |
| 3. pers. | laiza | laizīja | laizīs | |||
Pavēles izteiksme: laizi (vsk. 2. pers.), laiziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: laizot (tag.), laizīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: laizītu
Vajadzības izteiksme: jālaiza
1.Slīdoši (parasti vairākkārt) virzīt mēli (arī laizītājsūcējtipa mutes orgāna daļu) pāri (kam), skarot (to).
Stabili vārdu savienojumiĒd, pirkstus laizīdams.
- Ēd, pirkstus laizīdams; ēd, pirkstu galus laizīdams — saka, ja ēd ar lielu patiku
- Laizīt pirkstus; aplaizīt pirkstus sarunvaloda, frazeoloģisms — saka, ja ēdiens ir ļoti gards, ja kas ir sevišķi patīkams
1.1.Ēst, ņemot barību šādā veidā.
1.2.pārnestā nozīmē Vijīgi lokoties, virzoties, skart (par liesmām, uguni).
Stabili vārdu savienojumiLaizīt piedurkni. Laizīt svārku stērbeles; bučot svārku stērbeles; laizīt stērbeles.
- Laizīt piedurkni vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazeoloģisms — bučot roku; zemoties kāda priekšā
- Laizīt svārku stērbeles; bučot svārku stērbeles; laizīt stērbeles; bučot stērbeles vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā)
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad viņa kāri to mēģina laizīt, parādot iespaidīgā izmēra mēli.
- Par to, kāpēc kaķi laiza cilvēka rokas, lasi šeit.
- Tās nav jācenšas pasliktināt, bet krievu zābaki mums nav jālaiza....
- Paskrēju malā, sāku dancot un aiz prieka laizīju meitenītes roku.
- Man bija jālaiza viņai kājas, jālodā uz vēdera viņas priekšā…