laceklis1
laceklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | laceklis | lacekļi |
Ģen. | lacekļa | lacekļu |
Dat. | laceklim | lacekļiem |
Akuz. | lacekli | lacekļus |
Lok. | laceklī | lacekļos |
1.Šķidrs ēdiens, ko dod lakt (sunim, kaķim).
2.Suņa trauks, no kā lakt.
Avoti: ViV, LV93
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es noliku pagali uz bļodas, kurā man padod lacekli, un ņēmos lēkt tai pāri.
- Drīz pēc tam saimniece atnesa gardu lacekli un lielu kaulu — tad es kļuvu vēl priecīgāks.