labradorīts
labradorīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: ģeoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | labradorīts | labradorīti |
| Ģen. | labradorīta | labradorītu |
| Dat. | labradorītam | labradorītiem |
| Akuz. | labradorītu | labradorītus |
| Lok. | labradorītā | labradorītos |
Magmatisks dziļumiezis, gabro paveids; sastāv gk. no labradora (1); to izmanto pieminekļu un ēku apdarei.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet lai pelēkais uzmirdzētu arī jūsu bildē, vajag labradorītu.”
- Darbiem izmanto galvenokārt granītu, marmoru, labradorītu, kaļķakmeni, profīra laukakmeni.
- Sastāv no feldšpatoīdiem ( nefelīns vai leicīts) un no ar kalciju bagāta plagioklāza ( labradorīts vai bitovnīts), retāk - sārmainajiem laukšpatiem.
- Tieši šodien vēlējusies uzlikt šo labradorītu, kas zilgo kā pati debess.
- Starp citu, melna apmale Ļeņina mauzolejā ir taisīta tieši no labradorīta.