labars
labars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | labars | labari |
| Ģen. | labara | labaru |
| Dat. | labaram | labariem |
| Akuz. | labaru | labarus |
| Lok. | labarā | labaros |
Romas imperatoru karogs, ko nesa karaspēkam pa priekšu; šaurākā nozīmē kristiešu laika ar Kristus monogrammu rotāts uzvaras karogs.
Avoti: MrJ
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir pierādīts, ka arī nomelnojoši komentāri iespaido lasītāja sākotnējo viedokli par rakstu, pat ja šie komentāri ir nepareizi un maldinoši, skaidroja Labara.
- "Sabiedrības vienprātību attiecībā uz virkni zinātniski pierādītu tēmu sagrāvis desmitiem gadu ilgs politiski motivēts karš pret ekspertu slēdzieniem," norāda " Popular Science" redaktore Sjūzena Labara.