lābāns
lābāns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lābāns | lābāni |
| Ģen. | lābāna | lābānu |
| Dat. | lābānam | lābāniem |
| Akuz. | lābānu | lābānus |
| Lok. | lābānā | lābānos |
Lēns, tūļīgs, neizveicīgs cilvēks; sliņķis.
Stabili vārdu savienojumiKā lābāns.
- Kā lābāns — saka par lēnu, tūļīgu, neizdarīgu cilvēku
Avoti: ĒiV, SiV