laķēt | Tēzaurs

laķēt

laķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā); izskaistināt.

2.apvidvārds Lakot.

Avoti: LLVV, KiV