laķēt
laķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | laķēju | laķējam | laķēju | laķējām | laķēšu | laķēsim |
| 2. pers. | laķē | laķējat | laķēji | laķējāt | laķēsi | laķēsiet, laķēsit |
| 3. pers. | laķē | laķēja | laķēs | |||
Pavēles izteiksme: laķē (vsk. 2. pers.), laķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: laķējot (tag.), laķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: laķētu
Vajadzības izteiksme: jālaķē
1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā); izskaistināt.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mugursoma, telts un guļammaiss tiek nobāzti dziļi skapī – Ilzei tagad ir somiņas, laķēts dzīvoklis un vēsi smalka lina palagi.
- Pat klavieres, bet tās, gluži kā trakās dusmās, ar cirvi bija saskaldītas druskās — visriņķī mētājās laķēta koka šķēpeles, balti un melni taustiņi, klavieru stīgas.
- Bet te — pilnīgi visi un vēl laipni aicināti, un tas nekas, ka Punzius staigā laķētās kamašās un ar katliņu galvā, bet Tušs — izmītos, no čigāna pirktos zābakos un naģenē.
- Gramofonu kastītes bija glīši uztaisītas — spoži laķētas, salaiduma vietas pat saskatīt nevarēja, kloķis griezās viegli kā smērēts, klusi čirkstinot atsperi, bet tā lielā taure — kad vajadzēs pārvākties uz jaunu dzīvesvietu, kā tu kastīti ar visu tauri dabūsi prom?
- Uz viena, vēderu izgāzis, sēdēja gadus piecdesmit vecs un traki resns vīrs, rokas sānos iespiedis, ģērbies strīpainās mančestra biksēs un vestē, kājās apāvis laķētas kamašas; plikais galvvidus, ko ieskāva šaura tumšu matu strēle, spīdēja tikpat spoži kā kamašas.