laķējums
laķējums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | laķējums | laķējumi |
| Ģen. | laķējuma | laķējumu |
| Dat. | laķējumam | laķējumiem |
| Akuz. | laķējumu | laķējumus |
| Lok. | laķējumā | laķējumos |
Paveikta darbība, rezultāts → laķēt; izskaistinājums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja mapīti atvērtu, pirmajā lapā redzētu kāda vīra portretu, kuram ir iekšupvērsts skatiens, kam pa virsu smaida laķējums, bet kurā, ja kāds man vaicātu, ir saskatāms tas pats, kas dažu manu pacientu acīs, — mērķtiecīga nepieciešamība slēpt savas domas un patiesās vēlmes.
- Ieceres bija cēlas , reālā dzīve uztriepa paprastu laķējumu
- Varbūt zem skaistā laķējuma tomēr slēpās arī pa rūsas pleķītim?
- Laķējuma kārtiņa pa virsu neko nemaina- laķēts mēsls ir tāpat mēsls.
- Reizēm šķiet, ka dažus kristiešus no musulmaņu teroristiem līdzīgām darbībām attur tikai Rietumu civilizācijas laķējums un " kristīgie tikumi".