lūznājs
lūznājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lūznājs | lūznāji |
| Ģen. | lūznāja | lūznāju |
| Dat. | lūznājam | lūznājiem |
| Akuz. | lūznāju | lūznājus |
| Lok. | lūznājā | lūznājos |
1.Lūžņa1.
2.Lūžņa2.
3.apvidvārds Mēslu čupa.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visbiežāk mežu un krūmāju nosaukumos vērojama papildsēma ‘brikšņains’: biežņa, briksnājs, briksnis, briksņi, brīkšņa, čūkslājs, čūkslis, dziļuoksnis, lūza, smalksne, kas dažreiz pārklājas ar sēmu ‘pielauzts’: lauza, lauze, lauzene, lauzma, lauznis, lauzums, laužņa, lužela, lūza, lūze, lūzs, lūziņš, lūznājs, lūznis, lūžņa, kam iepretim tikai viens koptas koku audzes apelatīvs parks.