līksme
līksme sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | līksme | līksmes |
| Ģen. | līksmes | līksmju |
| Dat. | līksmei | līksmēm |
| Akuz. | līksmi | līksmes |
| Lok. | līksmē | līksmēs |
1.Prieks, jautrība, pacilātība.
1.1.Kustīga, skaļa (dzīvnieku, parasti putnu) izturēšanās.
2.Priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - viņš pēkšņā līksmē iesaucās, strauji atraudams roku no klēpja.
- Samērs nav līksme, bet pieklājīgi smaidi un ieraksti ģimenes hronikās.
- Vai nav tā, ka viņa līksme padara to visu nekaitīgu?
- Tad Latvijas šprotes līksmi atcerētos ierasto taciņu uz KF veikaliem.
- Pat Jāņu diena ar gaudeno līgošanu izskan pavisam bez līksmes un dzīvības.