lēkāt
lēkāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | lēkāju | lēkājam | lēkāju | lēkājām | lēkāšu | lēkāsim |
| 2. pers. | lēkā | lēkājat | lēkāji | lēkājāt | lēkāsi | lēkāsiet, lēkāsit |
| 3. pers. | lēkā | lēkāja | lēkās | |||
Pavēles izteiksme: lēkā (vsk. 2. pers.), lēkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: lēkājot (tag.), lēkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: lēkātu
Vajadzības izteiksme: jālēkā
lēkātājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lēkātājs | lēkātāji |
| Ģen. | lēkātāja | lēkātāju |
| Dat. | lēkātājam | lēkātājiem |
| Akuz. | lēkātāju | lēkātājus |
| Lok. | lēkātājā | lēkātājos |
lēkātāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lēkātāja | lēkātājas |
| Ģen. | lēkātājas | lēkātāju |
| Dat. | lēkātājai | lēkātājām |
| Akuz. | lēkātāju | lēkātājas |
| Lok. | lēkātājā | lēkātājās |
1.Vairākkārt lēkt1.
1.1.Skraidīt, arī pārvietoties, brīžiem palecoties.
1.2.Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
1.3.pārnestā nozīmē Strauji, virpuļojot plūst (parasti pār šķēršļiem) – par straumi, viļņiem u. tml.
2.parasti formā: trešā persona Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem).
Stabili vārdu savienojumiSirds lec (arī lēkā).
- Sirds lec (arī lēkā) — sirds strauji, spēcīgi pukst
2.1.Par sīkām vielas daļiņām.
2.2.pārnestā nozīmē Tikt rakstītam, būt uzrakstītam nelīdzeni, nevienādi (piemēram, par burtiem); būt nelīdzenam, nevienādam (par rokrakstu).
2.3.pārnestā nozīmē Vairākkārt krasi svārstīties (piemēram, par temperatūru).
3.parasti formā: trešā persona Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) – piemēram, par transportlīdzekļiem.
3.1.Vairākkārt strauji šūpoties (parasti viļņos) – par ūdens transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem u. tml.
4.parasti formā: trešā persona Vairākkārt strauji pārvietoties, kustēties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām u. tml.).
4.1.Vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri saredzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem).
5.parasti formā: trešā persona Degt raustoties, strauji mainot apjomu, formu (par uguni, liesmām).
5.1.Vairākkārt strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) – par uguni, liesmām.
5.2.Vairākkārt strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) – par dzirkstelēm.
6.parasti formā: trešā persona Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu); vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) – par domām, runu u. tml.
8.apvidvārds Atkārtoti veikt īsus pārlidojumus (par putnu).
10.sarunvaloda Uzvesties izaicinoši.
Avoti: LLVV, EH, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nekur virs ķermeņa nelidinājos, kā mēdz stāstīt.. Tikai lēkāju.
- Taču spēlējot priekšmeti sāka vibrēt, lēkāt un krist cauri stīgām.
- Arī viņas svars „ lēkājis” te augšā, te lejā.
- Tad vari lēkāt apkārt un minēt, veidot galvā savas projekcijas.
- Un tas ir tikpat jautri kā bumbu istaba vai lēkājamās atrakcijas…