lēkt
lēkt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | lecu | lecam | lēcu | lēcām | lēkšu | lēksim |
| 2. pers. | lec | lecat | lēci | lēcāt | lēksi | lēksiet, lēksit |
| 3. pers. | lec | lēca | lēks | |||
Pavēles izteiksme: lec (vsk. 2. pers.), leciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: lecot (tag.), lēkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: lēktu
Vajadzības izteiksme: jālec
lekt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | lecu | lecam | lēcu | lēcām | lekšu | leksim |
| 2. pers. | lec | lecat | lēci | lēcāt | leksi | leksiet, leksit |
| 3. pers. | lec | lēca | leks | |||
Pavēles izteiksme: lec (vsk. 2. pers.), leciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: lecot (tag.), lekšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: lektu
Vajadzības izteiksme: jālec
1.intransitīvs Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
Stabili vārdu savienojumiLēkt klases. Lēkt uz kruķiem.
- Lēkt klases frazēma — spēlēt klases
- Lēkt uz kruķiem sarunvaloda, kolokācija — pārvietoties ar kruķiem
1.1.transitīvs
1.2.Vairākkārt ar atspērieniem atraujoties no pamata un virzoties uz priekšu, pārvietoties.
1.3.Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
2.intransitīvs Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
3.intransitīvs Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
3.1.joma: fiziskā kultūra un sports Slēpošanā – pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk.
3.2.joma: fiziskā kultūra un sports Daiļlēkšanā – pēc atspēriena vai atgrūdiena (no torņa vai tramplīna) krist ūdenī, veicot gaisā dažādus vingrojumus.
4.intransitīvs Pēkšņi, ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, virzīties (no kurienes ārā vai kur iekšā).
4.1.Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
4.2.Savienojumā ar "mugurā", "sedlos" u. tml.: strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.).
4.3.pārnestā nozīmē Savienojumā "lēkt ārā": neiederēties (kur).
5.intransitīvs Savienojumā ar "augšā", "kājās", "stāvus" u. tml.: strauji, pēkšņi celties (stāvus, retāk sēdus).
Stabili vārdu savienojumiLēkt no miega (augšā).
- Lēkt no miega (augšā) frazēma — mosties un celties
6.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) – par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
6.1.Šķīst, šļakstīties (par ūdeni, dubļiem u. tml.).
7.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Pēkšņi, strauji virzīties prom (no kā), piemēram, pēc atsišanās pret ko (par priekšmetiem).
7.1.Pēkšņi, strauji virzīties ārā (no kurienes) – par priekšmetiem.
8.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem); lēkāt2.
Stabili vārdu savienojumiSirds lec; sirds lēkā.
- Sirds lec; sirds lēkā — sirds strauji, spēcīgi pukst
9.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) – par uguni, liesmām.
9.1.Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) – par dzirkstelēm.
10.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Parādīties virs horizonta (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
11.sarunvaloda, transitīvs Dejot (strauju deju).
11.1.intransitīvs
Stabili vārdu savienojumiAcis lec (arī kāpj, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī no pieres). Grābt dievam acīs.
- Acis lec (arī kāpj, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī no pieres) frazēma — saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri
- Grābt dievam acīs; lēkt dievam acīs sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. Neatzīt, nenovērtēt par labu to kas ir; nepamatoti žēloties2. Necienīgi izturēties pret dievu
- Kāpt uz ancuka; lēkt uz ancuka idioma — uzbāzties, apgrūtināt, piesieties
- Lēkt acīs (kādam) sarunvaloda, idioma — 1. Izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī2. lieto: reti Censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, mēģinot piesaistīt sev uzmanību3. lieto: reti Ar kaut ko negatīvu piesaistīt uzmanību; traucēt
- Lēkt gaisā; lēkt uz augšu sarunvaloda, idioma — 1. Klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu)2. Klaji izpaust pozitīvas emocijas (prieku, sajūsmu)
- Lēkt laukā no biksēm; lēkt ārā no biksēm; lēkt no biksēm laukā; lēkt no biksēm ārā sarunvaloda, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam, pārmērīgi censties, ar visiem spēkiem gribēt ko panākt
- Lēkt no jumta uz ecēšām; lēkt no jumta ecēšās; lēkt par kapeiku no jumta uz ecēšām; lēkt par kapeiku no jumta ecēšās; lēkt par santīmu no jumta uz ecēšām; lēkt par santīmu no jumta ecēšās; lēkt par dālderi no jumta uz ecēšām; lēkt par dālderi no jumta ecēšās sarunvaloda, idioma — darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi
- Lēkt pār ilksi; pārlēkt pār ilksi — darīt ko negaidītu, nepieņemamu
- Lēkt starpā idioma — iejaukties, pārtraukt (piemēram, runātāju)
- Lēkt upē (arī ezerā, āliņģī u. tml.) frazēma — slīcināties
- Lēkt uz auguma vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — apvainot, arī darīt pāri
- Lēkt uz ecēšām; lēkt ecēšās sarunvaloda, idioma — 1. Rīkoties neapdomīgi2. Uztraukties, dusmoties
- Lēkt ūdenī frazeoloģisms — slīcināties; meklēt galu
- Lēkt vai griestos; lēkt vai līdz griestiem sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. Klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu)2. Klaji izpaust pozitīvas emocijas (prieku, sajūsmu)
- Lēkt vai no ādas ārā; lēkt vai no ādas laukā; sprāgt no ādas laukā; lēkt no ādas laukā; lēkt no ādas ārā; sprāgt no ādas ārā sarunvaloda, idioma — 1. Ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā)2. Pūlēties visiem spēkiem, darīt gandrīz neiespējamo; pārmērīgi censties
- Sirds pa muti lec laukā; sirds pa muti lec ārā — saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām
Normatīvais komentārs:Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes lek- lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds lēkt jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas lēkt.
Avoti: LLVV, Lfv, ME, Žrg
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja ir skaidras debesis, kopā vērojam, kā saulīte lec.
- Joprojām pārgalvīgi vīrieši lec uz galvas ūdenī un vienkārši pārlauž sprandu.
- Vai tad zaļzemnieki būtu gatavi lēkt ārā no tik labas valdības?
- Vienmēr lecu ar galvu aukstā ūdenī, nemāku un negribu citādāk.
- Lēkt laukā pa logu arī netaisos," smaidot atzīst Streips.