kūtrums
kūtrums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kūtrums | kūtrumi |
| Ģen. | kūtruma | kūtrumu |
| Dat. | kūtrumam | kūtrumiem |
| Akuz. | kūtrumu | kūtrumus |
| Lok. | kūtrumā | kūtrumos |
1.Vispārināta īpašība → kūtrs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → kūtrs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jo viss nevēlamais, kas rodas, veidojas no cirkulācijas kūtruma.
- Viņa kultivētās intereses nevis gāja plašumā, bet pamazām ieauga kūtrumā.
- Tas vēlreiz pierāda publisku ēku īpašnieku kūtrumu sava īpašuma tehniskā stāvokļa apzināšanā.
- Ja es būtu Latvijā, varbūt man būtu kūtrums, kas mani apturētu,
- Ja šodien ļausimies kūtrumam, tad Latviju saēdīs korupcija, kā tas notika Ukrainā.