kūtsgals
kūtsgals vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kūtsgals | kūtsgali |
| Ģen. | kūtsgala | kūtsgalu |
| Dat. | kūtsgalam | kūtsgaliem |
| Akuz. | kūtsgalu | kūtsgalus |
| Lok. | kūtsgalā | kūtsgalos |
Kūts gals.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad nu bija vairākas tādas dienas, kad vistas turējās vairāk pie kūtsgala.
- Lopi gaida, ļoti jūt, kad parādāmies pagalmā, pietiek paiet garām kūtsgalam, lai viņi sarosītos.
- Gar kūtsgalu pablenž izkāmējis runcis, bet Billes: — Minni!
- Apģērbs it kā ikdienišķs , vienkāršs , no kūtsgala ar nav ņemts kā jau uz darbu braucot formiņa mugurā
- Visus tos kūtsgalus un ratu izdangātos sidrabotos dubļus.