kārtot2
kārtot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Kļūt raupjam (parasti no vēja) un lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja (parasti no vēja) un lobās (parasti par seju).
2.apvidvārds Otrreiz uzart (augsni ar spīļarklu).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri