kārtainums
kārtainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kārtainums | kārtainumi |
| Ģen. | kārtainuma | kārtainumu |
| Dat. | kārtainumam | kārtainumiem |
| Akuz. | kārtainumu | kārtainumus |
| Lok. | kārtainumā | kārtainumos |
Vispārināta īpašība → kārtains1, šīs īpašības konkrēta izpausme; kārtainība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dīglis saglabā un nostiprina sevis iekšienē vielu ( skatāmies uz nogruvušo klinti un tās kārtainumu - lūk, slāņi, kuri krāvās no kosmosa un no zemes kā nokrišņi un putekļi).