kārtainis
kārtainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kārtainis | kārtaiņi |
| Ģen. | kārtaiņa | kārtaiņu |
| Dat. | kārtainim | kārtaiņiem |
| Akuz. | kārtaini | kārtaiņus |
| Lok. | kārtainī | kārtaiņos |
1.Govslopu kuņģa daļa.
2.Augs ar kārtām, piem., sīpols, kāpostgalva.
Avoti: KV