kverkšķis
kverkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kverkšķis | kverkšķi |
| Ģen. | kverkšķa | kverkšķu |
| Dat. | kverkšķim | kverkšķiem |
| Akuz. | kverkšķi | kverkšķus |
| Lok. | kverkšķī | kverkšķos |
Neliels dzīvnieks (parasti suns, sivēns), kas rūc, arī urkšķ.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Seja tik trula un stulba, ka Tušs iekšēji novaikstījās — viņam bērni nekad nebija patikuši, kur nu patikuši, tīrās šausmas, ja nāktos cauriem vakariem ņemties ar tādu kverkšķi, lai gan krogā pie galda vīru kompānijā Tušs, plaši žestikulējot un pirkstus liecot, mēdza palielīties, ka viņam pa pasauli klejojot četri, pieci vai pat seši bērni — no dažādām sievietēm, protams, bet bērnu skaits bija atkarīgs no kompānijas un noskaņojuma.
- Un ko pati kverkšķi kā anonīmā?
- Vispār vajadzētu likumu , aizliegt pa ielām vazāties ar šiem kverkšķiem , lai velkās no pilsētas uz nomali kur ir krūmi un tur lai kacina .
- Viņi nesāks kā mazie kverkšķi bļaustīties uz svešinieku pa gabalu, bet gan sēdēs dārza ēnā vai mašīnas aizmugurē pilnīgi neredzami un vērtēs, kas tas par cilvēku, kas tuvojas.
- Ar tiem suņiem ir tā kā ir:) Man viens kverkšķis ieķērā augšstilbā, pēc kā es viņu centos noķert un nospārdīt:) No tā laika viņš uz mani rej, bet kad paskatos, tad jau taisās bēgt.