kverkšķēt
kverkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kverkšķu | kverkšķam | kverkšķēju | kverkšķējām | kverkšķēšu | kverkšķēsim |
| 2. pers. | kverkšķi | kverkšķat | kverkšķēji | kverkšķējāt | kverkšķēsi | kverkšķēsiet, kverkšķēsit |
| 3. pers. | kverkšķ | kverkšķēja | kverkšķēs | |||
Pavēles izteiksme: kverkšķi (vsk. 2. pers.), kverkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kverkšķot (tag.), kverkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kverkšķētu
Vajadzības izteiksme: jākverkšķ
Rūkt, arī urkšķēt (par dažiem dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izbeidz te kverkšķēt " par un ap" un iedod sabiedrībai kārtīgu apgaismību ar pierādījumiem ( bez visādām zvēra zīmēm un mistiskas modelēšanas bez reālas modelēšanas).
- Mums ir LV jurisdikcija, tiesībsargājošās institūcijas - tad lai tās arī ķerās klāt, nevis kauč kādi p*** i no lielās un varenās sūkājošo idiotu paradīzes ASV kverkšķ par savām tiesībām.
- Ir maldīgs priekšstats, ka šie mazie sunīši tikai kverkšķ un ir muļķīši.
- Atkal tas riebīgais kverkšķis kverkšķ, E.B., neapmierināti šņākdams, lauzīja galvu, cik akadēmiski attaisnojams ir vārds “ sūdumugura”.
- Vecās dāmas pūdelis, ieraugot Arnoldu, sācis nelaipni kverkšķēt, taču Špica kundze pat nedomājusi savu lopiņu apklusināt un turpinājusi dziedāt “ Teeev pieder maana siiirds…