kvaņķis
kvaņķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kvaņķis | kvaņķi |
| Ģen. | kvaņķa | kvaņķu |
| Dat. | kvaņķim | kvaņķiem |
| Akuz. | kvaņķi | kvaņķus |
| Lok. | kvaņķī | kvaņķos |
1.apvidvārds Liels maizes gabals.
2.sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Mazs bērns, parasti raudulīgs.
3.Salmu maiss.
Avoti: Žrg, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Billi varbūt pat nepērs, runās līdz mūža galam par nolādētām Gūtmaņu asinīm un cik Bille stulba un nekam nederīga, un tā jau viņi postā un parādos, bet nē, nepietiek, vēl Billes kvaņķis kaklā!
- stumt ģīmī kutelīgs jautājums interesants , neērts vai grūti atbildams jautājums kūtspakaļa pašaudzēta tabaka kvaņķis raudulīgs , mazs bērns kverņīt kvernēt kvitā nebūt viens otram parādā kačalka trenažieru zāle
- Vai neviena no mammelēm nav kādreiz iedomājusies,ka viņa un viņas kvaņķis tomēr NAV pasaules centrs?