kustināt
kustināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | kustinu | kustinām | kustināju | kustinājām | kustināšu | kustināsim |
2. pers. | kustini | kustināt | kustināji | kustinājāt | kustināsi | kustināsiet, kustināsit |
3. pers. | kustina | kustināja | kustinās |
Pavēles izteiksme: kustini (vsk. 2. pers.), kustiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kustinot (tag.), kustināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kustinātu
Vajadzības izteiksme: jākustina
1.Mainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā, attiecībā pret ko (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
1.1.sarunvaloda Risināt, kārtot (piemēram, kādu jautājumu).
2.Panākt, būt par cēloni, ka mainās (kā) stāvoklis telpā, attiecībā pret ko.
3.lieto: reti Emocionāli saviļņot.
Stabili vārdu savienojumiKustināt mēli (arī muti). Kustināt smadzenes.
- Kustināt mēli (arī muti) sarunvaloda — runāt
- Kustināt smadzenes sarunvaloda — domāt
- Nekustināt (arī nepakustināt, ne(pa)celt, retāk necilāt) ne ausis (arī ausu) sarunvaloda, idioma — neievērot, nepievērst uzmanību
- Nekustināt ne pirksta (arī pirkstu) sarunvaloda, idioma — nekā nedarīt (piemēram, lai ko mainītu, panāktu)
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piemērota visām, kam darbā jākustina smadzenes un jārada ģeniālas idejas.
- Kā sāc kustināt vienā pusē, tā kustība sākas arī otrā.
- Stāvot, pēdu var kustināt no augšas uz leju vai apļot.
- Es biju piesiets pie krēsla, kuru nevarēja kustināt, ņirgājās.
- Pēc iespējas mazāk kustiniet cietušo, nemēģiniet viņu sasildīt berzējot ķermeni.