kurnēt
kurnēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kurnu | kurnam | kurnēju | kurnējām | kurnēšu | kurnēsim |
| 2. pers. | kurni | kurnat | kurnēji | kurnējāt | kurnēsi | kurnēsiet, kurnēsit |
| 3. pers. | kurn | kurnēja | kurnēs | |||
Pavēles izteiksme: kurni (vsk. 2. pers.), kurniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kurnot (tag.), kurnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kurnētu
Vajadzības izteiksme: jākurn
1.Izteikt neapmierinātību, protestu.
1.1.transitīvs
3.apvidvārds Kārīgi skatīties, kā kāds ēd.
Avoti: LLVV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ekskursijas biedri sāk kurnēt, paķer mani " uz zoba".
- Kino režisors Andrejs Ēķis iesaka nekurnēt, bet censties vairāk nopelnīt!
- Strādnieki reizēm sāk kurnēt, jo tas ir diezgan fizisks darbs.
- – Nu, Grosvalds būdams, varēja jau pret likteni nekurnēt.
- Padomā tik, un nebija kurnējis, ka tāds smagums jāstiepj.