Paplašinātā meklēšana
Meklējam kurnēt.
Atrasts vārdos (9):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (32):
- gremžāt būt saīgušam, kurnēt, ņurdēt
- gremzis cilvēks, kas mēdz dusmoties, skaisties, kurnēt
- rūgāt Dusmoties, ļaunoties, kurnēt
- rūgot Dusmoties, ļaunoties, kurnēt
- blurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā
- bļurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā
- iekurnēties iesākt kurnēt
- orkšēt Īgni, neapmierināti (ko) runāt; paust neapmierinātību (vārdos); kurnēt
- parūkt Īgni, nelaipni parunāt; pakurnēt
- izkurnēties ilgāku laiku, daudz kurnēt
- pieskundēt kādu laiku, pietiekami kurnēt, pukoties
- izpurpināties Krietni kurnēt, bārties
- purpēt kurnēt
- rūgoties kurnēt
- rūkņāties kurnēt, būt īgnam
- grēmot kurnēt, dusmoties, ļaunam būt
- rukņāties Ļaunoties, kurnēt
- pakurnēt neilgu laiku, mazliet kurnēt
- ģundēt Nolādēt; kurnēt; aiz muguras nosunīt
- urkšināt Ņurdēt, kurnēt, rukšināt
- duzināt Ņurdēt, kurnēt; paklusām raudāt, vaimanāt
- piekurnēt parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts kurnēt, ka ar kurnēšanu neko nepanāks
- sūstīties paust neapmierinātību, arī kurnēt, žēloties
- sūroties Paust neapmierinātību, arī kurnēt, žēloties
- sūkstīties Paust neapmierinātību, arī kurnēt; sūroties; žēloties
- gremsties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt
- gremzties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt
- kremsties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt
- pampināt Rūkt bārdā, kurnēt
- rušķot Rūkt, kurnēt
- sūrēt Rūkt, kurnēt
- kurka tas, kas kurc; kurnētājs
kurnēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV