Paplašinātā meklēšana
Meklējam kurnēt.
Atrasts vārdos (9):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (30):
- gremžāt Būt saīgušam, kurnēt, ņurdēt.
- gremzis Cilvēks, kas mēdz dusmoties, skaisties, kurnēt.
- rūgāt Dusmoties, ļaunoties, kurnēt.
- rūgot Dusmoties, ļaunoties, kurnēt.
- blurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā.
- bļurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā.
- iekurnēties Iesākt kurnēt.
- orkšēt Īgni, neapmierināti (ko) runāt; paust neapmierinātību (vārdos); kurnēt.
- parūkt Īgni, nelaipni parunāt; pakurnēt.
- izkurnēties Ilgāku laiku, daudz kurnēt.
- pieskundēt Kādu laiku, pietiekami kurnēt, pukoties.
- izpurpināties Krietni kurnēt, bārties.
- purpēt kurnēt
- rūgoties kurnēt.
- rukņāties Ļaunoties, kurnēt.
- pakurnēt Neilgu laiku, mazliet kurnēt.
- ģundēt Nolādēt; kurnēt; aiz muguras nosunīt.
- urkšināt Ņurdēt, kurnēt, rukšināt.
- duzināt Ņurdēt, kurnēt; paklusām raudāt, vaimanāt.
- piekurnēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts kurnēt, ka ar kurnēšanu neko nepanāks.
- sūstīties paust neapmierinātību, arī kurnēt, žēloties.
- sūroties Paust neapmierinātību, arī kurnēt, žēloties.
- sūkstīties Paust neapmierinātību, arī kurnēt; sūroties; žēloties.
- gremsties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
- gremzties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
- kremsties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
- pampināt Rūkt bārdā, kurnēt.
- rušķot Rūkt, kurnēt.
- sūrēt Rūkt, kurnēt.
- kurka Tas, kas kurc; kurnētājs.
kurnēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV