kurlums
kurlums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kurlums | kurlumi |
| Ģen. | kurluma | kurlumu |
| Dat. | kurlumam | kurlumiem |
| Akuz. | kurlumu | kurlumus |
| Lok. | kurlumā | kurlumos |
1.Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama.
2.Nevēlēšanās ko dzirdēt, uzklausīt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Provinciāla, tāpēc ka tās sakne ir dvēseles kurlums un neizglītotība.
- 3. Laikmetīgā beļģu teātra izrāde dejā par sievieti, kurlumu un Bahu Ķīpsalas hallē
- Viena no epidēmiskā parotīta smagākajām komplikācijām ir kurlums.
- Neatlaidīgā ārstēšanās nelīdzēja, kurlums arvien vairāk padziļinājās.
- Demobilizācija, kurlums, plaušu katars, sanatorijas, darbs dažādās iestādēs, apcietināšana.