kurlmēmums
kurlmēmums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kurlmēmums | kurlmēmumi |
| Ģen. | kurlmēmuma | kurlmēmumu |
| Dat. | kurlmēmumam | kurlmēmumiem |
| Akuz. | kurlmēmumu | kurlmēmumus |
| Lok. | kurlmēmumā | kurlmēmumos |
Iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 10.3. ar II un III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ;
- 1952.gada 4.marta Valdība pieņēma lēmumu Nr. 314 " Par pasākumiem cīņai pret kurlumu un kurlmēmumu, kā arī kurlmēmo un kurlo apkalpošanas uzlabošanu", ar kuru tika izveidots kurlmēmo apmācības tikls visā republikas teritorijā.
- 1962. gadā, biedrības 6. kongresa laikā, biedrība tika pārdēvēta pēdējoreiz šajā periodā par Latvijas PSR Nedzirdīgo biedrību, uzsverot, ka " daudzi jaunieši esot atbrīvojušies no kurlmēmuma" un " kurlmēmuma kā tāda Latvijas PSR vairs nav".
- 29.2. II grupas invalīdi, ja abpusējs kurlums vai kurlmēmums ir komplicējies ar psihisko atpalicību.
- 31.3. II un III grupas invalīdi ar abpusēju kurlumu vai kurlmēmumu.