kundzība
kundzība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kundzība | kundzības |
| Ģen. | kundzības | kundzību |
| Dat. | kundzībai | kundzībām |
| Akuz. | kundzību | kundzības |
| Lok. | kundzībā | kundzībās |
1.Vara, kas balstās uz (kādas tautas, šķiras u. tml.) apspiešanu, izmantošanu; stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
2.Pakļaušana (savai varai, gribai); noteicošs stāvoklis (pār kādu).
2.1.Pārāks, valdošs stāvoklis, arī liels (piemēram, skaitlisks) pārsvars.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 3. Racionālā kundzība - pretenzijas racionāls pamatojums, bezpersoniskas, likumiskas kārtības
- , Rīgas arhibīskapa un ordeņa divkāršo kundzību pār Rīgas pilsētu.
- 1. Tradicionālā kundzība - ticība tradīcijas svētumam " vienmēr tā ir bijis"
- Dieva laime, ka dzimtene tagad atkal ir brīva no komūnistu kundzības.
- Jo līdz ar kailo dzīvību mitējas tiesību kundzība pār dzīvajo.