kundzēns
kundzēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kundzēns | kundzēni |
| Ģen. | kundzēna | kundzēnu |
| Dat. | kundzēnam | kundzēniem |
| Akuz. | kundzēnu | kundzēnus |
| Lok. | kundzēnā | kundzēnos |
1.neaktuāls Saimnieka, darba devēja nepieaudzis dēls; kundziņš2.
1.1.formā: daudzskaitlis Saimnieka, darba devēja bērni.
2.novecojis Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls; kundziņš3.
2.1.formā: daudzskaitlis Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni.
3.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Iedomīgs jauns cilvēks; bērns ar kundziskām manierēm.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neļaus tak kundzēnam bez jēgas te valstīties, kamēr šis tāds mazkustīgs!
- Tušs ieslidināja roku svārku kabatā — paskat, kundzēna papirosi!
- Volodja stāstā saprata, kāpēc bērni Petjku iesauca par kundzēnu.
- Lai arī kundzēns, bet apdzēries vairāk par Barbānu un pat par viņu.
- Mums vajadzēja lasīt stāstu ar nosaukumu „ Kundzēns“.