kumpains
kumpains īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | kumpains | kumpaini |
| Ģen. | kumpaina | kumpainu |
| Dat. | kumpainam | kumpainiem |
| Akuz. | kumpainu | kumpainus |
| Lok. | kumpainā | kumpainos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| kumpaina | kumpainas |
| kumpainas | kumpainu |
| kumpainai | kumpainām |
| kumpainu | kumpainas |
| kumpainā | kumpainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | kumpainais | kumpainie |
| Ģen. | kumpainā | kumpaino |
| Dat. | kumpainajam | kumpainajiem |
| Akuz. | kumpaino | kumpainos |
| Lok. | kumpainajā | kumpainajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| kumpainā | kumpainās |
| kumpainās | kumpaino |
| kumpainajai | kumpainajām |
| kumpaino | kumpainās |
| kumpainajā | kumpainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
kumpaini apstākļa vārds
1.Tāds, kam ir kumpa vai kumpas (par ķermeņa daļu).
1.1.Tāds, kam ir kumpa mugurā, tāds, kas ir sakumpis, salīcis (par cilvēku).
1.2.Tāds, kam ir kumpa vai kumpas (par koku, tā stumbru, zariem, saknēm).
Stabili vārdu savienojumiKumpu kumpains.
- Kumpu kumpains — zarains, verveļains
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vīrietis bija garš, mazliet kumpainu muguru.
- aizmuguriski ( kāda kumpaina mugura),
- Optimistiskie jaunekļi steidzīgi izklīda, jaunavas pameta bērnu ratiņus, būdīgie čaļi tos savāca un sameta kumpainā kravas mašīnā.
- Visgarām apvārsnim drūzmīgā ierindā, saceļot augstajās, spilgti zilajās debesīs plānus, dūmakainus mākoņus, soļoja kumpaina ziloņu karavāna.
- Tev pielīp neveiksminieka smaka, tu sāc staigāt viņa salīkušo kumpaino muguru, un nepaiet ne simtu gadu, kad sāc domāt viņa ņaudu domas.