kumpa
kumpa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kumpa | kumpas |
| Ģen. | kumpas | kumpu |
| Dat. | kumpai | kumpām |
| Akuz. | kumpu | kumpas |
| Lok. | kumpā | kumpās |
1.Kūkums (mugurā); izvirzījums uz āru, izliekums (ķermeņa daļā).
1.1.Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
2.apvidvārds Gabals, pika, kunkulis.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā arī kumpa uz kakla nav tik izteikta kā baltajam degunradzim.
- Galdiņi bija tukši, tikai pie bāra kumpa pāris muguras džinsu jakās.
- Par daudz jautājumu, turklāt tajos ietverta atbilde, kumpu uzmeta arī Noa:
- Atbraucēja kumpā mugura un gāzelīgā gaita bija ļoti pazīstama.
- Baltajam degunradzim uz kakla ir raksturīga kumpa, kas palīdz balstīt tā lielo galvu.