kuilis1
kuilis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kuilis | kuiļi |
| Ģen. | kuiļa | kuiļu |
| Dat. | kuilim | kuiļiem |
| Akuz. | kuili | kuiļus |
| Lok. | kuilī | kuiļos |
1.Mājas cūku tēviņš.
1.1.Meža cūku tēviņš.
Stabili vārdu savienojumiAitu kuilis. Iet kuiļos. Kuiļa pauti. Viens rūciens; viens kuiļa rūciens.
- Aitu kuilis kolokācija — auns
- Iet kuiļos apvidvārds, kolokācija — meklēties (par cūkām)
- Kuiļa pauti vēsturisks, apvidvārds, sarunvaloda — kāda kartupeļu šķirne
- Viens rūciens; viens kuiļa rūciens sarunvaloda, idioma — saka, ja kas notiek, tiek veikts, padarīts ļoti ātri, vienā mirklī
Avoti: LLVV, Žrg, KnV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Dzirdēju, ka viņš aiz labpatikas rukšķ kā kuilis ausī.
- Miesaskārīgais kuilis, mana sieva izspieda caur zobiem un pārnāca atpakaļ.
- - Kuilis ir malacis — tam ir daudz un pat raibi!
- – Kādai reizei ir jābūt pirmajai, – gudri norukšķēja kuilis.
- Un tur kuilis jau pēc maza brīža iekāpa viņam tieši krūtīs.