kserofīts
kserofīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kserofīts | kserofīti |
| Ģen. | kserofīta | kserofītu |
| Dat. | kserofītam | kserofītiem |
| Akuz. | kserofītu | kserofītus |
| Lok. | kserofītā | kserofītos |
Augs, dzīvnieks, kas ir pielāgojies dzīvei sausā vidē.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bieži tiem piemīt kserofītu īpašības, bet tie var nebūt sālsizturīgi ( Baskin, Baskin 1998).
- Bieza kutikula, kas blīvi segta ar vaska kristaliem, ir raksturīga kserofītiem, aizsargājot tos no liekiem mitruma zudumiem.
- Plašā ugunsamariļļu ( " Cyrtanthus") ģints sastopama Āfrikas dienvidu daļas savannās, finbosos, tuksnešos, krūmājos, kā arī tropiskajos kserofītu mežos.
- Piemēram, kserofītiem ( augi, kas mīt karstās un sausās vietās) lapu ir maz vai vispār nav, karstajās dienas stundās atvārsnītes ir aizvērtas un tās atrodas lapu apakšpusē, un tās apņem matiņi.
- Visas šis sēnes pieder pie sēnēm – kserofītiem jeb latviski varētu arī teikt – sausaudžiem, tās ir sauso smiltāju apdzīvotājas.