krunkoties
krunkoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | krunkojos | krunkojamies | krunkojos | krunkojāmies | krunkošos | krunkosimies |
2. pers. | krunkojies | krunkojaties | krunkojies | krunkojāties | krunkosies | krunkosieties, krunkosities |
3. pers. | krunkojas | krunkojās | krunkosies |
Pavēles izteiksme: krunkojies (vsk. 2. pers.), krunkojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: krunkojoties (tag.), krunkošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: krunkotos
Vajadzības izteiksme: jākrunkojas
1.Raukties, tikt rauktam krunkās (piemēram, par seju, tās daļām); pārklāties ar krunkām (par ādu); grumboties.
1.1.Par dzīvnieka purnu.
2.Rauties krunkās (par drēbi, apģērbu, apaviem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šis apzīmējums raksturo tairas sejas ādu, kas krunkojas.
- Tā kleita ir izspīlējusies un krokojas, un krunkojas.
- Viņam lielas, smagas zemnieka rokas un āra vējos aprauta, pāragri krunkoties sākusi seja.
- Jūs alkstat pēc notikumiem, jo domājat, ka vienīgi to trūkums jums liek vecot, krunkoties un matiem izkrist, bet, tiklīdz kaut kas notiks, jūs atkal atvērtīsieties atpakaļ, kādi bijāt — jauni, lunkani, karstasinīgi un spēcīgi.
- Locekļi noveco, krunkojas, sagubst.