krunkot
Lietojuma biežums :
krunkot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Raukt krunkās (seju, tās daļas); būt par cēloni tam, ka rodas krunkas (sejā, tās daļās); grumbot.
1.1.Raukt krunkās (purnu) — par dzīvniekiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri