kricelēt
kricelēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kricelēju | kricelējam | kricelēju | kricelējām | kricelēšu | kricelēsim |
| 2. pers. | kricelē | kricelējat | kricelēji | kricelējāt | kricelēsi | kricelēsiet, kricelēsit |
| 3. pers. | kricelē | kricelēja | kricelēs | |||
Pavēles izteiksme: kricelē (vsk. 2. pers.), kricelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kricelējot (tag.), kricelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kricelētu
Vajadzības izteiksme: jākricelē
Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; krecelēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Acīmredzot Hārperei ir atļauts kricelēt uz tēta,” meitas veikumu jokojot raksturojis Deivids.
- Agrāk to, kā konkrētajā mirklī jūtos, mēdzu kricelēt uz salvetēm krogos un turpat arī atstāt.
- Zēns uz grīdas atrada īsi nodeldētu zīmuļa galu un uz kādas papes kastes vāka aizrautīgi kricelēja svītriņu cilvēciņus.
- Reizēm, kad es, piemēram, rakstu vēstuli rūķim, arī Jonass pieprasa sev papīru un sāk uz tā centīgi kricelēt.
- Viņu nomāca tas, ka citi studenti pārāk paļaujas uz klēpjdatoriem, un, tā kā vārdu izsvītrošana ekrānā nekādu dižo iepriecinājumu nesniedza, puisis ņēmās vērot pārējos snaužam, kricelējam, nervozējam, klausāmies un apmaināmies ar digitālajām zīmītēm.