krekšķēt
krekšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | krekšķu | krekšķam | krekšķēju | krekšķējām | krekšķēšu | krekšķēsim |
| 2. pers. | krekšķi | krekšķat | krekšķēji | krekšķējāt | krekšķēsi | krekšķēsiet, krekšķēsit |
| 3. pers. | krekšķ | krekšķēja | krekšķēs | |||
Pavēles izteiksme: krekšķi (vsk. 2. pers.), krekšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: krekšķot (tag.), krekšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: krekšķētu
Vajadzības izteiksme: jākrekšķ
1.Īsi, aprauti, samērā klusi klepot.
1.1.transitīvs Čerkstošā balsī runāt (ko).
1.2.Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
2.parasti formā: trešā persona Radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Likās, viss jau labi, bet pa nakti sāku briesmīgi krekšķēt.
- Man vajag tās nosaukt vārdā un izrunāt, lai gan krekšķu un balss dziest.
- Viņš skaļi ierauj elpu un auro krekšķošā balsī:
- Septiņdesmitajos mīlējās zem segas blakus bērna gultiņai, kamēr vīra vai sievas māte krekšķēja.
- Viņš apmierināti krekšķēja pie sevis, it kā pēkšņi būtu atcerējies kaut ko sen piemirstu.