kovārnis
kovārnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kovārnis | kovārņi |
| Ģen. | kovārņa | kovārņu |
| Dat. | kovārnim | kovārņiem |
| Akuz. | kovārni | kovārņus |
| Lok. | kovārnī | kovārņos |
1.formā: daudzskaitlis Vārnu dzimtas atsevišķas suga.
Stabili vārdu savienojumiAustrumāzijas kovārnis.
- Austrumāzijas kovārnis taksons — vārnu dzimtas suga ("Corvus dauuricus")
- Dzeltenknābja Alpu kovārnis taksons — dzeltenknābja klinškovārnis ("Pyrrhocorax graculus")
- Parastais kovārnis taksons — vārnu dzimtas suga ("Corvus monedula", senāk "Corvus moneduca"), vidēji liels, plēsīgs zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu
- Sarkanknābja Alpu kovārnis taksons — sarkanknābja klinškovārnis ("Pyrrhocorax pyrrhocorax")
Avoti: LLVV, LE1, ZvP, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Židrūns kovārņu mazbērniem" māksliniecisko noformējumu un dizainu veidojis Otto Zitmanis.
- Kovārnis arī mielojas ar graudiem, sēklām, ogām un augļiem.
- Reizēm ir novērots, ka Alpu kovārnis dzenā rudo lapsu.
- Kovārnis sastopams lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.
- Kovārņi ir ļoti sociāli putni un parasti ir redzami baros.