kovārnēns
kovārnēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kovārnēns | kovārnēni |
| Ģen. | kovārnēna | kovārnēnu |
| Dat. | kovārnēnam | kovārnēniem |
| Akuz. | kovārnēnu | kovārnēnus |
| Lok. | kovārnēnā | kovārnēnos |
Kovārņu mazulis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Krauklis vārnu piegulēja,/ tai piedzima kovārnēni.»
- Pasviež manu pasi kā rokās saņemtu niknu knābēju kovārnēnu.
- Pirmā diena noslēdzās ar lielo bruņinieku mielastu, kurā labi iejutās un labprāt nogaršoja bruņinieku maltīti kāds vietējais kovārnēns.
- Vārnulēni, kovārnēni, žvirkš!
- Tā sedz kā kovārnēnu jumts?