korķēt
Lietojuma biežums :
korķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.parasti kopā ar: "ciet" Aizdarīt (ko) ar korķi.
2.parasti kopā ar: "vaļā" Atdarīt (ko aizkorķētu).
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Pavasara versija 2024
400 923 šķirkļi