konfrontēties
konfrontēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | konfrontējos | konfrontējamies | konfrontējos | konfrontējāmies | konfrontēšos | konfrontēsimies |
| 2. pers. | konfrontējies | konfrontējaties | konfrontējies | konfrontējāties | konfrontēsies | konfrontēsieties, konfrontēsities |
| 3. pers. | konfrontējas | konfrontējās | konfrontēsies | |||
Pavēles izteiksme: konfrontējies (vsk. 2. pers.), konfrontējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: konfrontējoties (tag.), konfrontēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: konfrontētos
Vajadzības izteiksme: jākonfrontējas
Refl. → konfrontēt2; tikt konfrontētam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja tas cilvēks vienkārši domā citādi, nevajag lieki konfrontēties.
- Arhitektūras fakultātē tajā laikā arvien vairāk konfrontējās neoeklektisma un funkcionālisma idejas. “
- Bizness ir nežēlīga, agresīva joma, kas allaž konfrontējas ar kultūras mantojumu.
- Vācijas finanšu ministrs atkārtoja, ka Berlīne nevēlas konfrontēties ar Briseli budžeta deficīta jautājumā.
- Mēs dalāmies, šķeļamies, konfrontējamies.