konfrontēt
konfrontēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | konfrontēju | konfrontējam | konfrontēju | konfrontējām | konfrontēšu | konfrontēsim |
| 2. pers. | konfrontē | konfrontējat | konfrontēji | konfrontējāt | konfrontēsi | konfrontēsiet, konfrontēsit |
| 3. pers. | konfrontē | konfrontēja | konfrontēs | |||
Pavēles izteiksme: konfrontē (vsk. 2. pers.), konfrontējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: konfrontējot (tag.), konfrontēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: konfrontētu
Vajadzības izteiksme: jākonfrontē
1.joma: jurisprudence Pratināt (divas vai vairākas personas) vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
2.Pretstatīt (ko, parasti krasi, atšķirīgu); būt par cēloni tam, ka (kas, parasti krasi, atšķirīgs) tiek pretstatīts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pētījumā IeTK krimināllietas izmantojamas to informāciju, konfrontējot ar citiem avotiem.
- Savukārt direktīva terapeita uzvedība ir tāda, kas māca un konfrontē.
- Konfrontēju ar problēmu, kā pasaulei iespējams būt par ietvaru esošajam.
- Dzīve vienalga ar to konfrontē, un tas ir tavs liktenis.
- Pirmskara arhitektu ambiciozie pārveidojumu plāni tikuši konfrontēti ar Vecrīgas reģenerācijas iecerēm.