komunicēt
Lietojuma biežums :
komunicēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
kommūnicēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis
Locīšana
Saziņas procesā dot, sniegt informāciju, izteikt (ko); sazināties, uzturēt kontaktus.
Saistītās nozīmesrunāt, taujāt, vaicāt, prasīt.
Avoti: KV, MLVV
Korpusa piemēri