kodis
Lietojuma biežums :
kodis apvidvārds
Kode.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ” Zirgs Dominiks, galvu pie kājām pierāvis, no bailēm kodī lūpas un dreb, līdz pēkšņi atceras savu zemē iestādīto mīļoto rudzupuķi, un viņam sametas kauns, top neērti, ka viņš ir tāds bailulis – nevar pat savu meiteni no naidniekiem aizstāvēt.
- Naktī sāpes graiza iekšas, Daiņus lokās aukstā gultā, čīkst, raud, kodī spilvena stūri, nav kur dēties un kam pateikt, ka sāp, jo tēvs nepievērsīs uzmanību, bet māte ir par daudz piedzērusies, lai varētu piecelt viņu no miega.
- Viņa ir, viņa nekur nepagaist, viņa neizkūpēs kā dūmi, tepat viņa ir: nometusies kņūpus gultas galā un izmisīgi kodī man gurnus un vēderu, viņa grib atkost sava dievekļa miesu, sakrāli to nogaršot, lai vismaz daļiņa no manis paliktu viņā, jo, zaudējusi sakaru ar mani, vienā mirklī viņa spētu sabirt pelnu kaudzītē.
- Bet, kad tevi manīju sēžam, rau, šeit ar zīda aukliņu kabatā, kad pārliecinājos, ka tu sēdi viscaur sasprindzis un mēnesnīcas apspīdēts, kad nopratu, ka nelabais tevi musina izvilkt auklu un apmest man ap kaklu, bet tu tam pretojies un kodī sev lūpas, kad nupat ieraudzīju tavu sviedriem klāto seju, — es daudz ko esmu sapratis.
- Viņš redzēja, ka Marija turas pretim, zobus sakodusi, ka skrāpē izvarotājam seju ar nagiem, ka viņa valstās un šņāc, taču viņas pūliņi nespēj aizkavēt karavīru, tie tikai uzkurina viņu vēl stiprāk, ka galu galā Marijas seja sastingst un sāpēs sašķobās, ka viņa līdz asinīm kodī sev lūpā, no krūtīm viņai izlaužas vaidiens un šis vaidiens pārvēršas par garu nopūtu, itin kā Marija ar milzīgām pūlēm būtu sasniegusi kāroto mērķi, ka dusmas un sāpes viņas sejā saplūst ar svētlaimi, vislielāko labsajūtu, itin kā tur būtu bijis nevis karavīrs, nevis pēc asinīm, sviedriem un mēsliem smirdošs tēviņš, bet gan izsapņotais mīļotais.