koļķis
koļķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | koļķis | koļķi |
| Ģen. | koļķa | koļķu |
| Dat. | koļķim | koļķiem |
| Akuz. | koļķi | koļķus |
| Lok. | koļķī | koļķos |
1.Vēmiens; slikta dūša.
2.Cigarete.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- pūst koļķis slikta dūša
- uzraut koļķi
- Kolkas pieturā paironizējām, kā gan pareizi būtu saukt Kolkas iedzīvotājus, starp variantiem kolkieši, kolkinieši, kolcinieši, apstājāmies pie varianta, kas mums patika vislabāk - koļķi.