knābis
knābis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | knābis | knābji |
| Ģen. | knābja | knābju |
| Dat. | knābim | knābjiem |
| Akuz. | knābi | knābjus |
| Lok. | knābī | knābjos |
1.Uz priekšu izvirzīts žokļu kaulu turpinājums, kas aptver muti un ir klāts ar ragvielu (putniem, pirmzīdītājiem).
2.apvidvārds Āķis, ar kuru no uguns izņem gludekļa dzelzi un ievieto gludeklī.
3.sarunvaloda Deguns.
Stabili vārdu savienojumiKā vanaga knābis.
- Kā vanaga knābis idioma — saka par līku degunu
4.joma: botānika Knābītis – izaugums pie auga, visbiežāk kā drīksnas palieka.
Avoti: Augi, LLVV, ME, VeAT, Žrg, KnV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es esmu daudz stilīgāka - man vakar mednieks knābī izšāva caurumu!
- Stārķis ar knābi darbojās tik ilgi, ka man zuda pacietība.
- Apķērīgo putnu " nodod" vien dzeltenais knābis un apaļās acis.
- Putns kopš rīta bija ar knābi klapējis pa viņas jumta logu.
- Pļavu tilbīte ir mitru zālāju putns ar sarkanām kājām un knābi.