kniukšķēt
kniukšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kniukšķu | kniukšķam | kniukšķēju | kniukšķējām | kniukšķēšu | kniukšķēsim |
| 2. pers. | kniukšķi | kniukšķat | kniukšķēji | kniukšķējāt | kniukšķēsi | kniukšķēsiet, kniukšķēsit |
| 3. pers. | kniukšķ | kniukšķēja | kniukšķēs | |||
Pavēles izteiksme: kniukšķi (vsk. 2. pers.), kniukšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kniukšķot (tag.), kniukšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kniukšķētu
Vajadzības izteiksme: jākniukšķ
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Diemžēl mūsu armijas uguns izdarīja nopietnus postījumus arī Pārdaugavas ēkām, un diez vai turienes iedzīvotāji to uztvēra tik poētiski kā žurnālists, kurš apšaudes 1919. gada 13. oktobrī raksturoja šādi: " Pa gaisu nošņāc garš švīkšķis, tad viņā pusē kaut kur tilta galā stiprs blaukšķis no mūsu bumbas sprādziena un tad neaprakstāmā dažādībā brāzieni un dārdieni, brīkšķi un brākšķi, kniukšķi un knaukšķi, kā sagāzdami visu Torņkalnu un Āgenskalnu, pāri Jelgavas priekšpilsētai noveldamies uz Jelgavas pusi".