kniukšēt
kniukšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kniukšu | kniukšam | kniukšēju | kniukšējām | kniukšēšu | kniukšēsim |
| 2. pers. | kniukši | kniukšat | kniukšēji | kniukšējāt | kniukšēsi | kniukšēsiet, kniukšēsit |
| 3. pers. | kniukš | kniukšēja | kniukšēs | |||
Pavēles izteiksme: kniukši (vsk. 2. pers.), kniukšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kniukšot (tag.), kniukšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kniukšētu
Vajadzības izteiksme: jākniukš
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līdzko tu pamani intrigu iedīgļus, tā – kniukš, kniukš!
- Ir gan kniukš, gan pēc tam tīkama stīvēšanās, ka nevar iesākumā saprast vai tā Eirāzija vai zivs.
- Pirms iemetiena pārbaudīju vai aukla brīvi staigā,aizvadot kātu aiz muguras vēlreiz pārliecinājos vai viss ok.Taisu iemetienu 7-8 ok,9 kniukš.