knislis1
knislis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | knislis | knišļi |
| Ģen. | knišļa | knišļu |
| Dat. | knislim | knišļiem |
| Akuz. | knisli | knišļus |
| Lok. | knislī | knišļos |
1.formā: daudzskaitlis Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Simuliidae"), >1200 sugu, Latvijā konstatēts 30 sugu.
2.formā: daudzskaitlis Plašākā nozīmē sīks kukainis, kā odi, mušas u. c., kas, savairojušies lielos baros, traucē cilvēka un dzīvnieka mieru.
Avoti: LLVV, LE1, LLx
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mongoļu hani un batiji ar tādiem baldahīniem atgaiņājās no taigas knišļiem.
- – Ja reiz tā gribējās kādu knisli, kāpēc nepaņēma kaķi!
- Mazs melns acīmredzami nereāls knislis griestu plaisu labirintā atver nenojaustu spraugu.
- Cerams, ka šogad nebūs knišļu, jo pret tiem līdzekļu maz.
- Odi vakaros un sīkie knišļi, kas dzeļ cauri matiem.