kniebt
kniebt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kniebju | kniebjam | kniebu | kniebām | kniebšu | kniebsim |
| 2. pers. | knieb | kniebjat | kniebi | kniebāt | kniebsi | kniebsiet, kniebsit |
| 3. pers. | kniebj | knieba | kniebs | |||
Pavēles izteiksme: knieb (vsk. 2. pers.), kniebiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kniebjot (tag.), kniebšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kniebtu
Vajadzības izteiksme: jākniebj
1.intransitīvs Sāpīgi spiest, saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem (piemēram, ādu).
1.1.Spiest, piemēram, ar spīlēm (par dzīvniekiem).
1.2.transitīvs
1.3.transitīvs; lieto: pareti Spiest (kopā, parasti lūpas).
2.transitīvs Dalīt nost (daļu no kā), saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem.
2.1.Spiežot (ar knaiblēm), veidot (piemēram, robu, caurumu).
3.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Ziedi viennozīmīgi ir jākniebj nost, lai augs sagatavojas ziemai.
- Atcerējos, kā bailēs drebēju un līdz asinīm kniebu sev rokās,
- Mazo nieciņu, kas te palika, nav vērts pat kniebt.
- Un Milda vēl saniknojās par tādu jēlmanību un sāka viņiem kniebt.
- Rute un Timotejs kniebj viens otram rokā, ceļas un iet.