klunkurot
klunkurot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klunkuroju | klunkurojam | klunkuroju | klunkurojām | klunkurošu | klunkurosim |
| 2. pers. | klunkuro | klunkurojat | klunkuroji | klunkurojāt | klunkurosi | klunkurosiet, klunkurosit |
| 3. pers. | klunkuro | klunkuroja | klunkuros | |||
Pavēles izteiksme: klunkuro (vsk. 2. pers.), klunkurojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klunkurojot (tag.), klunkurošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klunkurotu
Vajadzības izteiksme: jāklunkuro
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saimnieces klunkuro aiz vezumiem čokurā, sarāvušās kā aiz zārka.
- Un es, aizmirsdama par vecumu, klunkuroju viņiem līdz un mana sirds gavilē!
- Vieni rāpoja, citi līda, klunkuroja.
- Vilciens, kā aizkusis skrējējs elsdams, ik pa brīžam smagi nopūzdamies, klunkuro uz rietumu pusi.
- Jo tuvāk ciema padomei viņi klunkuroja, jo vairāk iemeslu atcerējās Valdiņš, kļūdams aizvien zaļākā ģīmi.