kliedēt
Lietojuma biežums :
kliedēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, migla, dūmi) kļūst mazāk koncentrēts, blīvs.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, tumsa, aukstums, skaņas) zūd, beidz izplatīties vai ļoti samazinās.
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka pamazām zūd (parasti negatīvs, psihisks stāvoklis).
2.Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām); dalot, virzot līdzināt plānākā slānī.
2.1.Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
2.2.lieto: pareti Dzenāt, dzenājot izjaukt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri